Rīgā ar Eiropas Savienības atbalstu siltināta māja

http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13142
 



07.decembris 2009

 Beidzot arī Rīgā nosiltināta pirmā daudzdzīvokļu māja, kas renovēta, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus. Iedzīvotāji jau ir sajutuši ievērojamu siltuma ietaupījumu.

Ēkai siltinātas ārsienas, pagraba griesti, bēniņi un nomainīti logi un durvis kāpņutelpās.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars kopā ar mājas iedzīvotāju Leontīni Lukjaņecu simboliski atklāj renovēto māju.

45 dzīvokļu piecstāvu māja atrodas Purvciemā Dzelzavas ielā 84 un to apsaimnieko Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) „Bāka -2”. Jau pirms pāris gadiem ēkā notika apkures sistēmas modernizēšanas darbi – kooperatīvs rosināja mainīt apkures radiatorus katrā dzīvoklī, bet pēc gada — uz visiem radiatoriem uzstādīja siltuma skaitītājus. „Kas varēja, uzreiz paši maksāja par radiatoriem. Manam vienistabas dzīvoklim divi radiatori izmaksāja 170 latus. Kas šādu summu uzreiz samaksāt nevarēja atļauties, kooperatīvs ļāva to atmaksāt trīs gadu laikā, iekļaujot ikmēneša dzīvokļa maksājumos. Līdzīgā veidā nākamajā gadā uzstādīja katram radiatoram siltuma skaitītāju. Beidzoties apkures sezonai skaitītāju rādījumus nodeva kooperatīvā un pēc šiem datiem tika veikts pārrēķins – citiem nācās piemaksāt, citi dabūja naudu atpakaļ,” stāsta nama iedzīvotāja Leontīne Lukjaņeca.

„Mans dzīvoklis atrodas 1. stāvā, tāpēc radiatori vienmēr bija līdz galam ieslēgti, bet vienalga salu un biju spiesta pat izmantot elektrisko sildītāju. Protams, nācās piemaksāt par patērēto siltumu. Tagad pārmaiņas ir jūtamas. Kopš nosiltināja pagrabu, manā dzīvoklī ir silti. Beidzot varēju noregulēt radiatorus uz mazāku jaudu, bet virtuvē pat vispār izslēgt. Ar visu to ir tik silti, ka varu atļauties ziemas vēdināšanu,” priecājas Leontīne Lukjaņeca.

Kāda vientuļa pensionāre atklāj, ka savulaik skaitītāju uzstādīšanai dzīvoklī neesot pieticis naudas. Tagad ar kooperatīva atbalstu tie uzstādīti, bet kopš māja nosiltināta, jutusi, ka virtuvē un vienā istabā var noregulēt radiatorus uz nulli. „Tā ir ļoti laba iespēja ietaupīt,” priecājas sirmā kundze. Savus vecos koka logus gan viņa nemainīšot.
Uzziņai
Eiropas Savienības aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Sākotnējais aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 16 634 764,16 lati. Kopumā 7 atlases kārtās iesniegti 110 projektu iesniegumi. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 62 projektu iesniegumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai, kuri tika iesniegti pirmajās piecās atlases kārtās. Aģentūra ir noslēgusi 18 līgumus.

http://esfondi.bema.gov.lv/ .











Skaitītāji rosina taupīt

Siltuma skaitītāju uzstādīšana katrā dzīvoklī rosinājusi iedzīvotājus domāt, kā varētu ietaupīt. Tāpēc sākotnēji savākt vairāk nekā 50 procentu dzīvokļu īpašnieku parakstus siltināšanas atbalstam nebija grūti. Vēlāk savu atbalstu izteica vēl vismaz 20 procentu.

Maijā DzĪKS „Bāka -2” iesniedza dokumentus par Eiropas savienības līdzfinansējuma saņemšanu, 27. augustā noslēdza līgumu, bet 11. septembrī sākās siltināšanas darbi. Tika siltināti pagrabu griesti, ēkas sienas, ieskaitot pamatus pat 30 centimetrus zem zemes un ar īpašām putām bēniņi zem jumta. Kāpņu telpās vecos logus nomainīja ar plastikāta stikla pakešu logiem, vējtverī uzstādītas siltumu taupošas plastikāta durvis.

20. novembrī siltināšana pabeigta. Kooperatīva darbinieki jau sajutuši, ka 45 dzīvokļu māja tikai novembrī vien patērējusi par apmēram 250 latiem mazāk siltuma, nekā oktobrī un jūtams, ka decembrī ietaupījums būs vēl lielāks.



Var turpināt siltināšanu

Tomēr ne visi iedzīvotāji ir apmierināti. „Ko tad tā Eiropa ir iedevusi?! Ja renovē, tad vajag visu izdarīt līdz galam! Būtu mums celiņu pie mājas nobruģējuši, trepju telpas izremontējuši!” pukojas kāda kundze.

„Remontēt savu kāpņu telpu – tā ir jau iedzīvotāju pašu atbildība. Vairākās kāpņutelpās kaimiņi ir vienojušies par to un drīz sāksies arī koplietošanas telpu kosmētiskais remonts,” atklāj kooperatīva priekšsēdētājs Sergejs Sidorko.

Arī logu nomaiņa dzīvokļos, siltumu taupošu žalūziju uzlikšana un citi siltuma ekonomijas pasākumi ir katra dzīvokļa īpašnieka atbildība. Jo vairāk šajos pasākumos ieguldīs, jo mazāki apkures rēķini gaidāmi.

Savulaik Somijā izveidota īpaši siltumu taupoša māja – tā bija jāsāk apkurināt vien tad, kad ārā gaisa temperatūra noslīdēja zem mīnus desmit grādiem. Miteklī siltuma pietika no sadzīves elektroiekārtām un pašu cilvēku radītā siltuma. Teorētiski katra dzīvokļa īpašnieks, pielietojot dažādus siltuma taupīšanas pasākumus, piemēram, izmantojot īpašus trīsstiklu pakešlogus, var vēl papildus samazināt savu apkures maksu.



Ministrs aicina pasteigties

Ekonomikas ministrs Artis Kampars mājas atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka Labo piemēru prakse strādā. „Cilvēku pašu acīm redzētais un no kaimiņiem dzirdētais par ēku siltināšanas efektu spēj pārliecināt pat visskeptiskākos iedzīvotājus. Par to liecina arī fakts, ka tajās pilsētās, kur jau iepriekšējos gados ar pašvaldību atbalstu tika īstenota ēku renovācija un siltināšana, iedzīvotāju aktivitāte ir krietni lielāka - piemēram, no Valmieras saņemti visvairāk — 30 projektu pieteikumi. Es ceru, ka šī pirmā Rīgā renovētā ēka būs labs piemērs apkārtējo māju iedzīvotājiem un rosinās arī viņus apvienoties un pieteikties Eiropas fondu līdzfinansējuma saņemšanai savas mājas renovācijai," uzsvēra Kampars.

Tāpat ministrs aicināja iedzīvotājus nekavēties ar lēmumu pieņemšanu, jo programmā pieejamie līdzekļi nav bezgalīgi un visām daudzdzīvokļu mājām, kuras kvalificējas atbalstam šajā programmā, līdzfinansējums nepietiks.