Vadīt var tikai tos, kuri paši kaut kur grib iet.
Paldies Mašai un visām čaklajām puķu stādītājām un kopējām, paldies Gitai par nenorimstošo entuziasmu, rēķinu iznēsāšanu, karošanu ar nemaksātājiem un talku organizēšanu, paldies Janai par sētnieces pienākumu godprātīgu pildīšanu, paldies Valentīnam par daudziem tehniskiem darbiņiem, paldies Osvaldam Lūkinam par apzaļumošanas darbiem pie sestās kāpņu telpas, paldies Gaļinai par palīdzēšanu Osvaldam apzaļumošanas darbos, paldies kooperatīva vadītājai Taņai par reālistisku skatu uz mūsu sapņiem un sadarbību celiņa asfaltēšanā, paldies kooperatīva juristam par neatlaidīgu un juridiski pareizu cīņu pret parādiem un parādniekiem, paldies grāmatvedei par precīziem rēķiniem.
Ceru, ka pēc pieciem gadiem mūsu dzīvokļa rēķini ziemā būs ievērojami mazāki, jo māja būs nosiltināta. Neliegšu jaunajam mājas vecākajam savu pieredzi, ko esmu guvusi gan ejot uz banku par to konsultēties, gan Rīgā braucot uz mājām, kas ir siltinātas un runājoties par labo pieredzi, kas to darot gūta.
trešdiena, 2013. gada 24. jūlijs
Iesniegums par atbrīvošanu no amata
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrībai "TEMPS"
Reģ. Nr. 40003100605
Juridiskā adrese:
Maskavas ielā 279/4,
Rīgā, ofiss 1, LV-1063
Dzīvojamās mājas
Salaspils ielā 6-k-5
mājas vecākās
Andas Leiškalnes-Puķītes
Tel. 29192088
Iesniegums.
Lūdzu atbrīvot mani no mājas vecākās pienākumu pildīšanas.
2013. gada 22. jūlijā
Anda Leiškalne-Puķīte
piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis
Rīgā ar Eiropas Savienības atbalstu siltināta māja
http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13142
07.decembris 2009
Beidzot arī Rīgā nosiltināta pirmā daudzdzīvokļu māja, kas renovēta, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus. Iedzīvotāji jau ir sajutuši ievērojamu siltuma ietaupījumu.
Ēkai siltinātas ārsienas, pagraba griesti, bēniņi un nomainīti logi un durvis kāpņutelpās.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars kopā ar mājas iedzīvotāju Leontīni Lukjaņecu simboliski atklāj renovēto māju.
45 dzīvokļu piecstāvu māja atrodas Purvciemā Dzelzavas ielā 84 un to apsaimnieko Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) „Bāka -2”. Jau pirms pāris gadiem ēkā notika apkures sistēmas modernizēšanas darbi – kooperatīvs rosināja mainīt apkures radiatorus katrā dzīvoklī, bet pēc gada — uz visiem radiatoriem uzstādīja siltuma skaitītājus. „Kas varēja, uzreiz paši maksāja par radiatoriem. Manam vienistabas dzīvoklim divi radiatori izmaksāja 170 latus. Kas šādu summu uzreiz samaksāt nevarēja atļauties, kooperatīvs ļāva to atmaksāt trīs gadu laikā, iekļaujot ikmēneša dzīvokļa maksājumos. Līdzīgā veidā nākamajā gadā uzstādīja katram radiatoram siltuma skaitītāju. Beidzoties apkures sezonai skaitītāju rādījumus nodeva kooperatīvā un pēc šiem datiem tika veikts pārrēķins – citiem nācās piemaksāt, citi dabūja naudu atpakaļ,” stāsta nama iedzīvotāja Leontīne Lukjaņeca.
„Mans dzīvoklis atrodas 1. stāvā, tāpēc radiatori vienmēr bija līdz galam ieslēgti, bet vienalga salu un biju spiesta pat izmantot elektrisko sildītāju. Protams, nācās piemaksāt par patērēto siltumu. Tagad pārmaiņas ir jūtamas. Kopš nosiltināja pagrabu, manā dzīvoklī ir silti. Beidzot varēju noregulēt radiatorus uz mazāku jaudu, bet virtuvē pat vispār izslēgt. Ar visu to ir tik silti, ka varu atļauties ziemas vēdināšanu,” priecājas Leontīne Lukjaņeca.
Kāda vientuļa pensionāre atklāj, ka savulaik skaitītāju uzstādīšanai dzīvoklī neesot pieticis naudas. Tagad ar kooperatīva atbalstu tie uzstādīti, bet kopš māja nosiltināta, jutusi, ka virtuvē un vienā istabā var noregulēt radiatorus uz nulli. „Tā ir ļoti laba iespēja ietaupīt,” priecājas sirmā kundze. Savus vecos koka logus gan viņa nemainīšot.
Uzziņai
Eiropas Savienības aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Sākotnējais aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 16 634 764,16 lati. Kopumā 7 atlases kārtās iesniegti 110 projektu iesniegumi. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 62 projektu iesniegumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai, kuri tika iesniegti pirmajās piecās atlases kārtās. Aģentūra ir noslēgusi 18 līgumus.
http://esfondi.bema.gov.lv/ .
Skaitītāji rosina taupīt
Siltuma skaitītāju uzstādīšana katrā dzīvoklī rosinājusi iedzīvotājus domāt, kā varētu ietaupīt. Tāpēc sākotnēji savākt vairāk nekā 50 procentu dzīvokļu īpašnieku parakstus siltināšanas atbalstam nebija grūti. Vēlāk savu atbalstu izteica vēl vismaz 20 procentu.
Maijā DzĪKS „Bāka -2” iesniedza dokumentus par Eiropas savienības līdzfinansējuma saņemšanu, 27. augustā noslēdza līgumu, bet 11. septembrī sākās siltināšanas darbi. Tika siltināti pagrabu griesti, ēkas sienas, ieskaitot pamatus pat 30 centimetrus zem zemes un ar īpašām putām bēniņi zem jumta. Kāpņu telpās vecos logus nomainīja ar plastikāta stikla pakešu logiem, vējtverī uzstādītas siltumu taupošas plastikāta durvis.
20. novembrī siltināšana pabeigta. Kooperatīva darbinieki jau sajutuši, ka 45 dzīvokļu māja tikai novembrī vien patērējusi par apmēram 250 latiem mazāk siltuma, nekā oktobrī un jūtams, ka decembrī ietaupījums būs vēl lielāks.
Var turpināt siltināšanu
Tomēr ne visi iedzīvotāji ir apmierināti. „Ko tad tā Eiropa ir iedevusi?! Ja renovē, tad vajag visu izdarīt līdz galam! Būtu mums celiņu pie mājas nobruģējuši, trepju telpas izremontējuši!” pukojas kāda kundze.
„Remontēt savu kāpņu telpu – tā ir jau iedzīvotāju pašu atbildība. Vairākās kāpņutelpās kaimiņi ir vienojušies par to un drīz sāksies arī koplietošanas telpu kosmētiskais remonts,” atklāj kooperatīva priekšsēdētājs Sergejs Sidorko.
Arī logu nomaiņa dzīvokļos, siltumu taupošu žalūziju uzlikšana un citi siltuma ekonomijas pasākumi ir katra dzīvokļa īpašnieka atbildība. Jo vairāk šajos pasākumos ieguldīs, jo mazāki apkures rēķini gaidāmi.
Savulaik Somijā izveidota īpaši siltumu taupoša māja – tā bija jāsāk apkurināt vien tad, kad ārā gaisa temperatūra noslīdēja zem mīnus desmit grādiem. Miteklī siltuma pietika no sadzīves elektroiekārtām un pašu cilvēku radītā siltuma. Teorētiski katra dzīvokļa īpašnieks, pielietojot dažādus siltuma taupīšanas pasākumus, piemēram, izmantojot īpašus trīsstiklu pakešlogus, var vēl papildus samazināt savu apkures maksu.
Ministrs aicina pasteigties
Ekonomikas ministrs Artis Kampars mājas atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka Labo piemēru prakse strādā. „Cilvēku pašu acīm redzētais un no kaimiņiem dzirdētais par ēku siltināšanas efektu spēj pārliecināt pat visskeptiskākos iedzīvotājus. Par to liecina arī fakts, ka tajās pilsētās, kur jau iepriekšējos gados ar pašvaldību atbalstu tika īstenota ēku renovācija un siltināšana, iedzīvotāju aktivitāte ir krietni lielāka - piemēram, no Valmieras saņemti visvairāk — 30 projektu pieteikumi. Es ceru, ka šī pirmā Rīgā renovētā ēka būs labs piemērs apkārtējo māju iedzīvotājiem un rosinās arī viņus apvienoties un pieteikties Eiropas fondu līdzfinansējuma saņemšanai savas mājas renovācijai," uzsvēra Kampars.
Tāpat ministrs aicināja iedzīvotājus nekavēties ar lēmumu pieņemšanu, jo programmā pieejamie līdzekļi nav bezgalīgi un visām daudzdzīvokļu mājām, kuras kvalificējas atbalstam šajā programmā, līdzfinansējums nepietiks.
07.decembris 2009
Beidzot arī Rīgā nosiltināta pirmā daudzdzīvokļu māja, kas renovēta, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļus. Iedzīvotāji jau ir sajutuši ievērojamu siltuma ietaupījumu.
Ēkai siltinātas ārsienas, pagraba griesti, bēniņi un nomainīti logi un durvis kāpņutelpās.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars kopā ar mājas iedzīvotāju Leontīni Lukjaņecu simboliski atklāj renovēto māju.
45 dzīvokļu piecstāvu māja atrodas Purvciemā Dzelzavas ielā 84 un to apsaimnieko Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) „Bāka -2”. Jau pirms pāris gadiem ēkā notika apkures sistēmas modernizēšanas darbi – kooperatīvs rosināja mainīt apkures radiatorus katrā dzīvoklī, bet pēc gada — uz visiem radiatoriem uzstādīja siltuma skaitītājus. „Kas varēja, uzreiz paši maksāja par radiatoriem. Manam vienistabas dzīvoklim divi radiatori izmaksāja 170 latus. Kas šādu summu uzreiz samaksāt nevarēja atļauties, kooperatīvs ļāva to atmaksāt trīs gadu laikā, iekļaujot ikmēneša dzīvokļa maksājumos. Līdzīgā veidā nākamajā gadā uzstādīja katram radiatoram siltuma skaitītāju. Beidzoties apkures sezonai skaitītāju rādījumus nodeva kooperatīvā un pēc šiem datiem tika veikts pārrēķins – citiem nācās piemaksāt, citi dabūja naudu atpakaļ,” stāsta nama iedzīvotāja Leontīne Lukjaņeca.
„Mans dzīvoklis atrodas 1. stāvā, tāpēc radiatori vienmēr bija līdz galam ieslēgti, bet vienalga salu un biju spiesta pat izmantot elektrisko sildītāju. Protams, nācās piemaksāt par patērēto siltumu. Tagad pārmaiņas ir jūtamas. Kopš nosiltināja pagrabu, manā dzīvoklī ir silti. Beidzot varēju noregulēt radiatorus uz mazāku jaudu, bet virtuvē pat vispār izslēgt. Ar visu to ir tik silti, ka varu atļauties ziemas vēdināšanu,” priecājas Leontīne Lukjaņeca.
Kāda vientuļa pensionāre atklāj, ka savulaik skaitītāju uzstādīšanai dzīvoklī neesot pieticis naudas. Tagad ar kooperatīva atbalstu tie uzstādīti, bet kopš māja nosiltināta, jutusi, ka virtuvē un vienā istabā var noregulēt radiatorus uz nulli. „Tā ir ļoti laba iespēja ietaupīt,” priecājas sirmā kundze. Savus vecos koka logus gan viņa nemainīšot.
Uzziņai
Eiropas Savienības aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Sākotnējais aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 16 634 764,16 lati. Kopumā 7 atlases kārtās iesniegti 110 projektu iesniegumi. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 62 projektu iesniegumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai, kuri tika iesniegti pirmajās piecās atlases kārtās. Aģentūra ir noslēgusi 18 līgumus.
http://esfondi.bema.gov.lv/ .
Skaitītāji rosina taupīt
Siltuma skaitītāju uzstādīšana katrā dzīvoklī rosinājusi iedzīvotājus domāt, kā varētu ietaupīt. Tāpēc sākotnēji savākt vairāk nekā 50 procentu dzīvokļu īpašnieku parakstus siltināšanas atbalstam nebija grūti. Vēlāk savu atbalstu izteica vēl vismaz 20 procentu.
Maijā DzĪKS „Bāka -2” iesniedza dokumentus par Eiropas savienības līdzfinansējuma saņemšanu, 27. augustā noslēdza līgumu, bet 11. septembrī sākās siltināšanas darbi. Tika siltināti pagrabu griesti, ēkas sienas, ieskaitot pamatus pat 30 centimetrus zem zemes un ar īpašām putām bēniņi zem jumta. Kāpņu telpās vecos logus nomainīja ar plastikāta stikla pakešu logiem, vējtverī uzstādītas siltumu taupošas plastikāta durvis.
20. novembrī siltināšana pabeigta. Kooperatīva darbinieki jau sajutuši, ka 45 dzīvokļu māja tikai novembrī vien patērējusi par apmēram 250 latiem mazāk siltuma, nekā oktobrī un jūtams, ka decembrī ietaupījums būs vēl lielāks.
Var turpināt siltināšanu
Tomēr ne visi iedzīvotāji ir apmierināti. „Ko tad tā Eiropa ir iedevusi?! Ja renovē, tad vajag visu izdarīt līdz galam! Būtu mums celiņu pie mājas nobruģējuši, trepju telpas izremontējuši!” pukojas kāda kundze.
„Remontēt savu kāpņu telpu – tā ir jau iedzīvotāju pašu atbildība. Vairākās kāpņutelpās kaimiņi ir vienojušies par to un drīz sāksies arī koplietošanas telpu kosmētiskais remonts,” atklāj kooperatīva priekšsēdētājs Sergejs Sidorko.
Arī logu nomaiņa dzīvokļos, siltumu taupošu žalūziju uzlikšana un citi siltuma ekonomijas pasākumi ir katra dzīvokļa īpašnieka atbildība. Jo vairāk šajos pasākumos ieguldīs, jo mazāki apkures rēķini gaidāmi.
Savulaik Somijā izveidota īpaši siltumu taupoša māja – tā bija jāsāk apkurināt vien tad, kad ārā gaisa temperatūra noslīdēja zem mīnus desmit grādiem. Miteklī siltuma pietika no sadzīves elektroiekārtām un pašu cilvēku radītā siltuma. Teorētiski katra dzīvokļa īpašnieks, pielietojot dažādus siltuma taupīšanas pasākumus, piemēram, izmantojot īpašus trīsstiklu pakešlogus, var vēl papildus samazināt savu apkures maksu.
Ministrs aicina pasteigties
Ekonomikas ministrs Artis Kampars mājas atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka Labo piemēru prakse strādā. „Cilvēku pašu acīm redzētais un no kaimiņiem dzirdētais par ēku siltināšanas efektu spēj pārliecināt pat visskeptiskākos iedzīvotājus. Par to liecina arī fakts, ka tajās pilsētās, kur jau iepriekšējos gados ar pašvaldību atbalstu tika īstenota ēku renovācija un siltināšana, iedzīvotāju aktivitāte ir krietni lielāka - piemēram, no Valmieras saņemti visvairāk — 30 projektu pieteikumi. Es ceru, ka šī pirmā Rīgā renovētā ēka būs labs piemērs apkārtējo māju iedzīvotājiem un rosinās arī viņus apvienoties un pieteikties Eiropas fondu līdzfinansējuma saņemšanai savas mājas renovācijai," uzsvēra Kampars.
Tāpat ministrs aicināja iedzīvotājus nekavēties ar lēmumu pieņemšanu, jo programmā pieejamie līdzekļi nav bezgalīgi un visām daudzdzīvokļu mājām, kuras kvalificējas atbalstam šajā programmā, līdzfinansējums nepietiks.
Mājas sapulce 10. aprīlī
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "TEMPS"
Reģ. Nr. 40003100605
Juridiskā adrese: Maskavas ielā 279/4, Rīgā, ofiss 1, LV-1063
Dzīvojamās mājas Salaspils ielā 6-k-5 dzīvokļu īpašnieku un pierakstītie iedzīvotāji (turpmāk - iedzīvotāji)
Rīgā
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai "TEMPS"
Maskavas ielā 279/4, Rīgā, ofiss 1, LV-1063
2010. gada 10. aprīlī 3. kāpņu telpā 10.00
Paredzamā sapulces dienaskārtība un izskatāmie jautājumi.
Vada
mājas vecākā Anda Leiškalne (35 dz.)
Protokolē Vineta Daugule
Sapulces paredzamā dienaskārtība
1. Atskaite par iepriekšējā atskaites periodā paveikto.
2. Par parādniekiem
3. Ieceres uz nākamo gadu
4. Par mājas siltināšanu
1. atskaite par iepriekšējā atskaites periodā paveikto, kapitālajiem remontiem iztērētās naudas izlietojumu.
Apzinātas siltināšanas iespējas, celiņa asfaltēšanas iespējas, izkarots, lai ziemas periodā būtu regulāri tīrīts celiņš uz trolejbusa pieturu (saimnieka zeme), iekārtots blogs http://salaspilsiela6-5.blogspot.com/, kurā var iepazīties ar plašākiem materiāliem, kas saistās ar mūsu mājas apsaimniekošanu.
Par finansēm:
No 2009.gada 1.maija līdz š.g. 30.septembrim veicām maksājumus Ls 0,25 par 1 m² mēnesī;
No 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 30.aprīlim veicām maksājumus Ls 0,15 par 1 m² mēnesī kapitālā remonta izmaksām, kas paredzētas māju galu siltināšanai, jumtu virs kāpņu telpām atjaunošanai un gājēju celiņa remontam.
Mājas kopējā platība apmēram 4000 m2, vasaras sezonā ienākumi katru mēnesi 1000 latu, 5 mēnešos (maijs – septembris) kopā 5000 latu. (Precīzāk 3984,31 m2, ja maksā pa 25 santīmiem no m2, tad mēnesī kapitālajiem remontiem iekasējam 996 Latus) Diemžēl jārēķinās, ka parādnieku kavējumi cērt robu šajā fondā.
Apkures sezonā 7 mēnešos (oktobris – aprīlis) katru mēnesi 600 latu, kopā 4200 latu.
Kopā pēc šāda principa būtu bijis jāievāc 9200 latu.
Reāli mājai ir parādnieki — nemaksātāji patiesībā paliek parādā visiem maksātājiem, jo, lai norēķinātos ar „Rīgas Siltumu”, „Rīgas ūdeni”, atkritumu izvedējiem utt, kā amortizators tiek izmantots šis kapitālajiem remontiem paredzētais uzkrājums. Marta sākumā bija 4559,59 lati. Diemžēl, tas ir divas reizes vairāk, nekā pirms gada.
Kas ir veikts par šo naudu?
Sešu ieejas jumtu remonts. (SIA „Rīcība ltd”) Ls 1670,09
Ārsienas (mājas rietumu gala) siltumizolācija un ekrāna uzstādīšana (SIA „Jānis un partneri”) Ls 4051,3
Kopā: 5721,39
Atlikums kontā uz 1. martu – Ls 504
Diemžēl skaistās ieceres par celiņu sakārtošanu un vēl citiem darbiem bija jāatliek. Daļēju arī parādnieku dēļ.
2. Par parādniekiem.
Marta sākumā bija kopējais parāds 4559,59 lati. Diemžēl, tas ir divas reizes vairāk, nekā pirms gada.
Marta sākumā mājai 30 parādnieki, 10 no viņiem jau operatīvi parādus nomaksājuši,
Zināšanai: 10 parādniekiem parāds zem 100 latiem, 2 robežās 250 - 300 latiem, 2 no 150 – 200 latiem, 5 no 100 – 150latiem. Pie 100 latu parāda sasniegšanas kooperatīva jurists gatavo dokumentus uz tiesu un parādniekiem jārēķinās, ka var nākties maksāt arī tiesas izdevumus un parādu piedzīšanas izdevumus.
Lielākais parāds marta sākumā 1649,56 lati, (69) kas kompensēts no mūsu maksātajām naudām mājas kapitālajiem remontiem. Parāds tik liels uzaudzis sakarā ar līdz galam nesakārtotiem mantojuma jautājumiem un tā „īrnieku” bezatbildības. Tomēr mantojuma tiesības teju kuru katru dienu būs nokārtotas un dzīvoklis tiks pārdots cilvēkiem, kas atbildīgāk izturēsies pret maksājumiem.
3. Ieceres uz 2010. gadu
a) kāpņu telpas ārdurvju nomaiņa līdzīgi, kā tas izdarīts jau 6/3 korpusā. Šie darbi izmaksā apmēram 2700 - 2900. Šīs durvis būs siltumu taupošas ar akmens vates pildījumu vidū un jau ar kodu atslēgu. 6/3 korpusam durvju uzstādīšanu veica SIA „KNETH-M”
b) jāsakārto pagrabos lietus ūdens kanalizācija (tā, kas novada ūdeni no jumta). Darvojot jumtus ar laiku diezgan daudz darvas, krāsas, putekļu ir aizdambējis pagrabā kanalizāciju, pa kuru jāaizplūst no jumta nākošajam lietus ūdenim. Rezultātā ūdens nonāk pagrabā, ar laiku var izskalot mājas pamatus un mājā var nonākt avārijas stāvoklī. Šie darbi varētu maksāt līdz 3000 latiem visām sešām kāpņu telpām.
c) Viens mājas gals ir nosiltināts, tagad siltināms arī austrumu gals. Tas maksās ap 4000 latu.
Kopā šis ieceres tas ir ap Ls 9700 – 9900.
Balsojam – par šo darbu nepieciešamību.
Ja turpinām šogad maksāt par kapitālajiem remontiem tāpat kā pērn, tad vairs neko nevaram gribēt.
Vai esam gatavi maksāt vēl papildus, lai mums būtu noasfaltēts celiņš un piebrauktuves pie mājas? Tad pašiem nebūtu jālauž kājas, jābrien pa peļķēm un sētniece varētu to cilvēcīgi notīrīt. Tas maksā 12 – 13 tūkstošus, no kuriem iespējams saņemt 50 % RD līdzfinansējumu. Tātad 6 – 7 tūkstoši. Vidēji tas maksā ap Ls 70 no katra dzīvokļa vai arī apmēram divkāršot kapitāliem remontiem paredzētās summas katra mēneša maksājumos.
.
Mājas pamati jāsakārto tā, lai ūdens tecētu prom no mājas, nevis krātos dziļākajā vietā starp puķu dobēm un māju. Šo darbiņu veikt kopā ar mājas pamatu siltināšanu.
Apstādījumu jautājums. Paldies visiem, kas stādīja un laistīja puķes. Prasās atjaunot zālienus. Tam nepieciešama melnzeme, zāles sēklas un laistīšana. Iespējams arī mietiņi ar vadiem, lai ierobežotu zālāju izbradātājus. Ideālā variantā tas jādara paralēli asfaltēšanas darbiem, jo nesakārtotais celiņš piespiež bieži vien pārvietoties pa zālāju.
Ierosinu ierīkot skaitītājus un ūdens krānus pagrabā koplietošanas ūdenim puķu laistīšanai, ko apmaksātu no mājas apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī iegādāties šļūtenes puķu un zālienu laistīšanai mājas priekšpusē. Tās ir salīdzinoši nelielas izmaksas, ja to lieto tikai šim nolūkam. Par šo jautājumu jābalso.
Ierosinājums nākamgad turpināt maksāt kapitālo remontu naudas tāpat kā 2009. gadā – 25 santīmi no kvadrātmetra siltajos mēnešos un 15 santīmu no kvadrātmetra apkures sezonā.
.
4. Mājas siltināšana izmantojot Eiropas Savienības naudu.
1) Pieredze par citu kooperatīvu Rīgā
2) par siltuma skaitītāju ierīkošanas nepieciešamību dzīvokļos
3) uzzināt bankā, mājokļu aģentūrā kā mēs reāli varam pieteikties uz šo atbalstu.
Šaurā vieta – parādnieki. Kooperatīvā entuziasma šajā jautājumā maz un tas ir saprotams – ja bankai par kavētajiem maksājumiem jāmaksā soda procenti, tad kooperatīvā nav noslēpta naudas drukājamā mašīna.
Iespējamie varianti — veidojam savu drošības depozītu – maksājam uzreiz trīs mēnešus uz priekšu, lai no šis summas varam amortizēt maksājumu kavējumu. Vai arī mājā ir pietiekami daudz dzīvokļu saimnieku, kas samaksā par siltināšanu uzreiz.
Jebkurā gadījumā uz mājas siltināšanu ir jāiet – vai ņemot kredītu un ar ES atbalstu vai lēnām bez kredīta. Jāsaprot cik liela ir summa, ko no katra dzīvokļa varētu maksāt par siltināšanu un cik
Reģ. Nr. 40003100605
Juridiskā adrese: Maskavas ielā 279/4, Rīgā, ofiss 1, LV-1063
Dzīvojamās mājas Salaspils ielā 6-k-5 dzīvokļu īpašnieku un pierakstītie iedzīvotāji (turpmāk - iedzīvotāji)
Rīgā
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai "TEMPS"
Maskavas ielā 279/4, Rīgā, ofiss 1, LV-1063
2010. gada 10. aprīlī 3. kāpņu telpā 10.00
Paredzamā sapulces dienaskārtība un izskatāmie jautājumi.
Vada
mājas vecākā Anda Leiškalne (35 dz.)
Protokolē Vineta Daugule
Sapulces paredzamā dienaskārtība
1. Atskaite par iepriekšējā atskaites periodā paveikto.
2. Par parādniekiem
3. Ieceres uz nākamo gadu
4. Par mājas siltināšanu
1. atskaite par iepriekšējā atskaites periodā paveikto, kapitālajiem remontiem iztērētās naudas izlietojumu.
Apzinātas siltināšanas iespējas, celiņa asfaltēšanas iespējas, izkarots, lai ziemas periodā būtu regulāri tīrīts celiņš uz trolejbusa pieturu (saimnieka zeme), iekārtots blogs http://salaspilsiela6-5.blogspot.com/, kurā var iepazīties ar plašākiem materiāliem, kas saistās ar mūsu mājas apsaimniekošanu.
Par finansēm:
No 2009.gada 1.maija līdz š.g. 30.septembrim veicām maksājumus Ls 0,25 par 1 m² mēnesī;
No 2009.gada 1.oktobra līdz 2010.gada 30.aprīlim veicām maksājumus Ls 0,15 par 1 m² mēnesī kapitālā remonta izmaksām, kas paredzētas māju galu siltināšanai, jumtu virs kāpņu telpām atjaunošanai un gājēju celiņa remontam.
Mājas kopējā platība apmēram 4000 m2, vasaras sezonā ienākumi katru mēnesi 1000 latu, 5 mēnešos (maijs – septembris) kopā 5000 latu. (Precīzāk 3984,31 m2, ja maksā pa 25 santīmiem no m2, tad mēnesī kapitālajiem remontiem iekasējam 996 Latus) Diemžēl jārēķinās, ka parādnieku kavējumi cērt robu šajā fondā.
Apkures sezonā 7 mēnešos (oktobris – aprīlis) katru mēnesi 600 latu, kopā 4200 latu.
Kopā pēc šāda principa būtu bijis jāievāc 9200 latu.
Reāli mājai ir parādnieki — nemaksātāji patiesībā paliek parādā visiem maksātājiem, jo, lai norēķinātos ar „Rīgas Siltumu”, „Rīgas ūdeni”, atkritumu izvedējiem utt, kā amortizators tiek izmantots šis kapitālajiem remontiem paredzētais uzkrājums. Marta sākumā bija 4559,59 lati. Diemžēl, tas ir divas reizes vairāk, nekā pirms gada.
Kas ir veikts par šo naudu?
Sešu ieejas jumtu remonts. (SIA „Rīcība ltd”) Ls 1670,09
Ārsienas (mājas rietumu gala) siltumizolācija un ekrāna uzstādīšana (SIA „Jānis un partneri”) Ls 4051,3
Kopā: 5721,39
Atlikums kontā uz 1. martu – Ls 504
Diemžēl skaistās ieceres par celiņu sakārtošanu un vēl citiem darbiem bija jāatliek. Daļēju arī parādnieku dēļ.
2. Par parādniekiem.
Marta sākumā bija kopējais parāds 4559,59 lati. Diemžēl, tas ir divas reizes vairāk, nekā pirms gada.
Marta sākumā mājai 30 parādnieki, 10 no viņiem jau operatīvi parādus nomaksājuši,
Zināšanai: 10 parādniekiem parāds zem 100 latiem, 2 robežās 250 - 300 latiem, 2 no 150 – 200 latiem, 5 no 100 – 150latiem. Pie 100 latu parāda sasniegšanas kooperatīva jurists gatavo dokumentus uz tiesu un parādniekiem jārēķinās, ka var nākties maksāt arī tiesas izdevumus un parādu piedzīšanas izdevumus.
Lielākais parāds marta sākumā 1649,56 lati, (69) kas kompensēts no mūsu maksātajām naudām mājas kapitālajiem remontiem. Parāds tik liels uzaudzis sakarā ar līdz galam nesakārtotiem mantojuma jautājumiem un tā „īrnieku” bezatbildības. Tomēr mantojuma tiesības teju kuru katru dienu būs nokārtotas un dzīvoklis tiks pārdots cilvēkiem, kas atbildīgāk izturēsies pret maksājumiem.
3. Ieceres uz 2010. gadu
a) kāpņu telpas ārdurvju nomaiņa līdzīgi, kā tas izdarīts jau 6/3 korpusā. Šie darbi izmaksā apmēram 2700 - 2900. Šīs durvis būs siltumu taupošas ar akmens vates pildījumu vidū un jau ar kodu atslēgu. 6/3 korpusam durvju uzstādīšanu veica SIA „KNETH-M”
b) jāsakārto pagrabos lietus ūdens kanalizācija (tā, kas novada ūdeni no jumta). Darvojot jumtus ar laiku diezgan daudz darvas, krāsas, putekļu ir aizdambējis pagrabā kanalizāciju, pa kuru jāaizplūst no jumta nākošajam lietus ūdenim. Rezultātā ūdens nonāk pagrabā, ar laiku var izskalot mājas pamatus un mājā var nonākt avārijas stāvoklī. Šie darbi varētu maksāt līdz 3000 latiem visām sešām kāpņu telpām.
c) Viens mājas gals ir nosiltināts, tagad siltināms arī austrumu gals. Tas maksās ap 4000 latu.
Kopā šis ieceres tas ir ap Ls 9700 – 9900.
Balsojam – par šo darbu nepieciešamību.
Ja turpinām šogad maksāt par kapitālajiem remontiem tāpat kā pērn, tad vairs neko nevaram gribēt.
Vai esam gatavi maksāt vēl papildus, lai mums būtu noasfaltēts celiņš un piebrauktuves pie mājas? Tad pašiem nebūtu jālauž kājas, jābrien pa peļķēm un sētniece varētu to cilvēcīgi notīrīt. Tas maksā 12 – 13 tūkstošus, no kuriem iespējams saņemt 50 % RD līdzfinansējumu. Tātad 6 – 7 tūkstoši. Vidēji tas maksā ap Ls 70 no katra dzīvokļa vai arī apmēram divkāršot kapitāliem remontiem paredzētās summas katra mēneša maksājumos.
.
Mājas pamati jāsakārto tā, lai ūdens tecētu prom no mājas, nevis krātos dziļākajā vietā starp puķu dobēm un māju. Šo darbiņu veikt kopā ar mājas pamatu siltināšanu.
Apstādījumu jautājums. Paldies visiem, kas stādīja un laistīja puķes. Prasās atjaunot zālienus. Tam nepieciešama melnzeme, zāles sēklas un laistīšana. Iespējams arī mietiņi ar vadiem, lai ierobežotu zālāju izbradātājus. Ideālā variantā tas jādara paralēli asfaltēšanas darbiem, jo nesakārtotais celiņš piespiež bieži vien pārvietoties pa zālāju.
Ierosinu ierīkot skaitītājus un ūdens krānus pagrabā koplietošanas ūdenim puķu laistīšanai, ko apmaksātu no mājas apsaimniekošanas izdevumiem, kā arī iegādāties šļūtenes puķu un zālienu laistīšanai mājas priekšpusē. Tās ir salīdzinoši nelielas izmaksas, ja to lieto tikai šim nolūkam. Par šo jautājumu jābalso.
Ierosinājums nākamgad turpināt maksāt kapitālo remontu naudas tāpat kā 2009. gadā – 25 santīmi no kvadrātmetra siltajos mēnešos un 15 santīmu no kvadrātmetra apkures sezonā.
.
4. Mājas siltināšana izmantojot Eiropas Savienības naudu.
1) Pieredze par citu kooperatīvu Rīgā
2) par siltuma skaitītāju ierīkošanas nepieciešamību dzīvokļos
3) uzzināt bankā, mājokļu aģentūrā kā mēs reāli varam pieteikties uz šo atbalstu.
Šaurā vieta – parādnieki. Kooperatīvā entuziasma šajā jautājumā maz un tas ir saprotams – ja bankai par kavētajiem maksājumiem jāmaksā soda procenti, tad kooperatīvā nav noslēpta naudas drukājamā mašīna.
Iespējamie varianti — veidojam savu drošības depozītu – maksājam uzreiz trīs mēnešus uz priekšu, lai no šis summas varam amortizēt maksājumu kavējumu. Vai arī mājā ir pietiekami daudz dzīvokļu saimnieku, kas samaksā par siltināšanu uzreiz.
Jebkurā gadījumā uz mājas siltināšanu ir jāiet – vai ņemot kredītu un ar ES atbalstu vai lēnām bez kredīta. Jāsaprot cik liela ir summa, ko no katra dzīvokļa varētu maksāt par siltināšanu un cik
trešdiena, 2010. gada 24. marts
Par siltuma skaitītājiem kā siltuma ekonomijas pamatu
Esmu runājusies ar dažādiem siltināto māju iemītniekiem, apsaimniekotājiem. Kopējais secinājums - mājas siltināšana reāli dod efektu tikai tad, ja katrā dzīvoklī ir siltuma skaitītāji.
Esmu runājusi ar cilvēkiem, kuru māja nosiltināta jau pirms vairākiem gadiem, taču efekts nav jūtams, jo vienmēr kādam kaimiņam ir par karstu un viņš milzum daudz siltuma izlaiž ārā vienkārši vēdinot. Savukārt Purvciemā, kur biju apskatīt pirmo Rīgā par Eiropas līdzmaksājumiem siltināto dauddzīvokļu māju (viena no dzīvokļu kooperatīvā esošajām piecstāvu mājām, ļoti līdzīga mūsējai) viņi kā pirmo soli uz siltināšanu bija spēruši nomainot radiatorus un uzstādot siltuma skaitītājus. Tas ļoti veicinājis katra dzīvokļa iemītnieku vēlmi taupīt siltumu un atbalstīt mājas siltināšanas pasākumus.
Meklēju atbildi uz jautājumu - vai patiešām jāmaina radiatori, lai uztādītu skaitītājus. Uzzināju. Nav jāmaina. Vecie čugunnieki ir pamatīga vērtība. Tomēr jaunie radiatori straujāk uzsilst un straujāk atdziest - tie var straujāk piesildīt telpu, ja, piemēram, prombūtnes laikā radiatori bijuši aizgriezti.
Par siltuma uzskaiti. Purvciemā to rēķina vienreiz gadā. Pavasarī, apkures sezonai beidzoties, nodod skaitītāju rādījumus, līdzīgi kā par gāzi. Ja arī visā dzīvoklī radiatori visu ziemu bijuši aizgriezti, tomēr neliela summa par siltumu jāmaksā - dzīvokli taču nedaudz silda stāvvadi, kas iet tam cauri un no kaimiņiem ieplūstošais siltums. Esmu dzirdējusi viedokli, ka nepieciešams piemērot atlaides stūra dzīvokļiem un pirmāstāva dzīvokļiem, ja nav siltināti pagraba griesti un gala sienas.
Zemāk publicēju speciālista atbildi par siltuma skaitītājiem jeb kā viņš raksta Siltuma Izmaksu Sadalītāju (SIS) sistēmām.
Atsaucoties uz mūsu sarunu nosūtam jums informāciju par Siltuma Izmaksu Sadalītāju (SIS) sistēmām.
Siltuma izmaksu sadalītāji ir ierīces, kuras ļauj uzskaitīt atsevišķa radiatora siltuma atdevi. Šo ierīču pielietošana kopā ar radiatoru regulatoriem ir priekšnoteikums siltuma patēriņa samazināšanai līdz pat 30%. Siltuma patēriņa samazinājums rodas apkures regulatoriem uzturot temperatūru telpās ne augstāku par iestatīto komforta līmeni, kā arī apmaksas pēc patēriņa motivētas telpu temperatūras samazināšanas rezultātā. Kā pozitīvs blakus efekts ir jāatzīmē regulācijas rezultātā atbrīvotā siltuma novirzīšanu uz dzīvokļiem kuriem bija sūdzības par siltuma trūkumu, kas paaugstina to komforta līmeni.
Ierīces ir viegli uzstādāmas un neprasa apkalpošanu. Pilns uzstādīšanas komplekts ietver radiatora ventiļa nomaiņu un SIS nostiprināšanu pie radiatora. Gadījumā ja radiators jau ir aprīkots ar regulēšanas ventili tad tā nomaiņa nav nepieciešama un atliek ir tikai SIS montāža.
Ir pieejamas trīs ierīču modifikācijas, kas atšķiras pēc to sniegtā servisa līmeņa un sākotnējām izmaksām.
Pats modernākais ir AMR variants, kas atšifrējams kā Automated Meter Readout - automātiskā mērītāju nolasīšanas sistēma. Šī sistēma papildus SIS ar bezvadu komunikācijas spēju ietver koplietošanas telpās uzstādītus komunikāciju moduļus, kas nodrošina automātisku patēriņa datu, tai skaitā arī no ūdens skaitītājiem, savākšanu un nodošanu apkalpojošajai organizācijai, izmantojot Internt vai mobilo sakaru operatora GPRS tīklu. Šādas sistēmas priekšrocība ir datu nolasīšanas procesa caurspīdīgums. Iedzīvotājiem un apkalpojošai organizācijai nav nepieciešams piedalīties datu iegūšanas procesā, to izdara sistēma, automātiski fiksējot patēriņa datus uz katra mēneša 1 datumu.
Viszemākās sākotnējās izmaksas ir sistēmai ar manuālo datu savākšanu, šādā gadījumā, līdzīgi kā tas tas ir šobrīd ar ūdens patēriņa skaitītājiem, iedzīvotāji patstāvīgi nolasa datus no SIS un ziņo tos apkalpojošajai organizācijai, vai nu telefoniski, vai Interneta lapā, vai rakstiski. SIS nodrošina datu pareizības uzturēšanu ar kontrolskaitļa, kas ļauj pārbaudīt datu ticamību, palīdzību.
Vidusceļš, kas ļauj atbrīvot iedzīvotājus no nepieciešamības ziņot datus un apsaimniekotāju no nepieciešamības tos pārbaudīt un manuāli ievadīt ir WalkBy sistēma. Šadā gadījumā tiek uzstādīti SIS ar bezvadu komunikācijas spēju, bet netiek uzstādīts fiksētais komunikācijas moduļu tīkls. Tā vietā tiek izmantots pārnēsājams uztvērējs ar kura palīdzību apkalpojošās organizācijas speciālists, reizi mēnesī, nolasa datus no SIS un nogādā tos tālākai apstrādei. Šādu sistēmu vēlāk ir iespējams papildināt ar nepieciešamajām komponentēm lai iegūtu AMR funkcionalitāti
Orientējošās izmaksas uz vienu radiatoru ir sekojošas
Orietējošās izmaksas uz vienu radiatoru manuālās nolasīšanas sistēmai Kopā LVL bez PVN 45,42
Siltuma izmaksu sadalītājs WHE30Z 12,00
Radiatora ventilis* Herz 6,89
Termostatiskais regulators* Herz 7,53
Radiatora ventiļa nomaiņa* 15,00
SIS uzstādīšana 4,00
* nav nepieciešams, ja radiatori jau aprīkoti ar regulatoriem.
Orientējošās izmaksas uz vienu radiatoru WalkBy nolasīšanas sistēmai Kopā LVL bez PVN 55,42
Siltuma izmaksu sadalītājs WHE465Z 22,00
Radiatora ventilis* Herz 6,89
Termostatiskais regulators* Herz 7,53
Radiatora ventiļa nomaiņa* 15,00
SIS uzstādīšana 4,00
* nav nepieciešams, ja radiatori jau aprīkoti ar regulatoriem.
WalkBy nolasīšanas ierīce ar programmatūru - LVL 980,- plus PVN
AMR sistēmas izmaksas ir līdzīgas kā WalkBy, papildus klāt nāk klāt izmaksas par datu koncentratoru moduļiem, kurus nepieciešams uzstādīt katras kāpņu telpas 2, 5, 8 stāvos. Katra koncentratora cena bez PVN ir Ls 125,-.
Gaidīšu jūsu jautājumus uz šo e-pastu, vai konsultacijas@a-projekti.de
Ar Cieņu
Rihards Kazainis
Projektu vadītājs
Maksas telefons tehniskām konsultācijām 90004555. (Ls 0,96/min)
http://www.lexgroup.ru/rus/zhkh35/
http://www.i-stroy.ru/docu/novosti_stroitelnogo_ryinka/pokvartirnyiy_uchet_i_regulirovanie_tepla_novoe_/815.html
http://www.newizv.ru/news/2009-11-20/117632/
Esmu runājusi ar cilvēkiem, kuru māja nosiltināta jau pirms vairākiem gadiem, taču efekts nav jūtams, jo vienmēr kādam kaimiņam ir par karstu un viņš milzum daudz siltuma izlaiž ārā vienkārši vēdinot. Savukārt Purvciemā, kur biju apskatīt pirmo Rīgā par Eiropas līdzmaksājumiem siltināto dauddzīvokļu māju (viena no dzīvokļu kooperatīvā esošajām piecstāvu mājām, ļoti līdzīga mūsējai) viņi kā pirmo soli uz siltināšanu bija spēruši nomainot radiatorus un uzstādot siltuma skaitītājus. Tas ļoti veicinājis katra dzīvokļa iemītnieku vēlmi taupīt siltumu un atbalstīt mājas siltināšanas pasākumus.
Meklēju atbildi uz jautājumu - vai patiešām jāmaina radiatori, lai uztādītu skaitītājus. Uzzināju. Nav jāmaina. Vecie čugunnieki ir pamatīga vērtība. Tomēr jaunie radiatori straujāk uzsilst un straujāk atdziest - tie var straujāk piesildīt telpu, ja, piemēram, prombūtnes laikā radiatori bijuši aizgriezti.
Par siltuma uzskaiti. Purvciemā to rēķina vienreiz gadā. Pavasarī, apkures sezonai beidzoties, nodod skaitītāju rādījumus, līdzīgi kā par gāzi. Ja arī visā dzīvoklī radiatori visu ziemu bijuši aizgriezti, tomēr neliela summa par siltumu jāmaksā - dzīvokli taču nedaudz silda stāvvadi, kas iet tam cauri un no kaimiņiem ieplūstošais siltums. Esmu dzirdējusi viedokli, ka nepieciešams piemērot atlaides stūra dzīvokļiem un pirmāstāva dzīvokļiem, ja nav siltināti pagraba griesti un gala sienas.
Zemāk publicēju speciālista atbildi par siltuma skaitītājiem jeb kā viņš raksta Siltuma Izmaksu Sadalītāju (SIS) sistēmām.
Atsaucoties uz mūsu sarunu nosūtam jums informāciju par Siltuma Izmaksu Sadalītāju (SIS) sistēmām.
Siltuma izmaksu sadalītāji ir ierīces, kuras ļauj uzskaitīt atsevišķa radiatora siltuma atdevi. Šo ierīču pielietošana kopā ar radiatoru regulatoriem ir priekšnoteikums siltuma patēriņa samazināšanai līdz pat 30%. Siltuma patēriņa samazinājums rodas apkures regulatoriem uzturot temperatūru telpās ne augstāku par iestatīto komforta līmeni, kā arī apmaksas pēc patēriņa motivētas telpu temperatūras samazināšanas rezultātā. Kā pozitīvs blakus efekts ir jāatzīmē regulācijas rezultātā atbrīvotā siltuma novirzīšanu uz dzīvokļiem kuriem bija sūdzības par siltuma trūkumu, kas paaugstina to komforta līmeni.
Ierīces ir viegli uzstādāmas un neprasa apkalpošanu. Pilns uzstādīšanas komplekts ietver radiatora ventiļa nomaiņu un SIS nostiprināšanu pie radiatora. Gadījumā ja radiators jau ir aprīkots ar regulēšanas ventili tad tā nomaiņa nav nepieciešama un atliek ir tikai SIS montāža.
Ir pieejamas trīs ierīču modifikācijas, kas atšķiras pēc to sniegtā servisa līmeņa un sākotnējām izmaksām.
Pats modernākais ir AMR variants, kas atšifrējams kā Automated Meter Readout - automātiskā mērītāju nolasīšanas sistēma. Šī sistēma papildus SIS ar bezvadu komunikācijas spēju ietver koplietošanas telpās uzstādītus komunikāciju moduļus, kas nodrošina automātisku patēriņa datu, tai skaitā arī no ūdens skaitītājiem, savākšanu un nodošanu apkalpojošajai organizācijai, izmantojot Internt vai mobilo sakaru operatora GPRS tīklu. Šādas sistēmas priekšrocība ir datu nolasīšanas procesa caurspīdīgums. Iedzīvotājiem un apkalpojošai organizācijai nav nepieciešams piedalīties datu iegūšanas procesā, to izdara sistēma, automātiski fiksējot patēriņa datus uz katra mēneša 1 datumu.
Viszemākās sākotnējās izmaksas ir sistēmai ar manuālo datu savākšanu, šādā gadījumā, līdzīgi kā tas tas ir šobrīd ar ūdens patēriņa skaitītājiem, iedzīvotāji patstāvīgi nolasa datus no SIS un ziņo tos apkalpojošajai organizācijai, vai nu telefoniski, vai Interneta lapā, vai rakstiski. SIS nodrošina datu pareizības uzturēšanu ar kontrolskaitļa, kas ļauj pārbaudīt datu ticamību, palīdzību.
Vidusceļš, kas ļauj atbrīvot iedzīvotājus no nepieciešamības ziņot datus un apsaimniekotāju no nepieciešamības tos pārbaudīt un manuāli ievadīt ir WalkBy sistēma. Šadā gadījumā tiek uzstādīti SIS ar bezvadu komunikācijas spēju, bet netiek uzstādīts fiksētais komunikācijas moduļu tīkls. Tā vietā tiek izmantots pārnēsājams uztvērējs ar kura palīdzību apkalpojošās organizācijas speciālists, reizi mēnesī, nolasa datus no SIS un nogādā tos tālākai apstrādei. Šādu sistēmu vēlāk ir iespējams papildināt ar nepieciešamajām komponentēm lai iegūtu AMR funkcionalitāti
Orientējošās izmaksas uz vienu radiatoru ir sekojošas
Orietējošās izmaksas uz vienu radiatoru manuālās nolasīšanas sistēmai Kopā LVL bez PVN 45,42
Siltuma izmaksu sadalītājs WHE30Z 12,00
Radiatora ventilis* Herz 6,89
Termostatiskais regulators* Herz 7,53
Radiatora ventiļa nomaiņa* 15,00
SIS uzstādīšana 4,00
* nav nepieciešams, ja radiatori jau aprīkoti ar regulatoriem.
Orientējošās izmaksas uz vienu radiatoru WalkBy nolasīšanas sistēmai Kopā LVL bez PVN 55,42
Siltuma izmaksu sadalītājs WHE465Z 22,00
Radiatora ventilis* Herz 6,89
Termostatiskais regulators* Herz 7,53
Radiatora ventiļa nomaiņa* 15,00
SIS uzstādīšana 4,00
* nav nepieciešams, ja radiatori jau aprīkoti ar regulatoriem.
WalkBy nolasīšanas ierīce ar programmatūru - LVL 980,- plus PVN
AMR sistēmas izmaksas ir līdzīgas kā WalkBy, papildus klāt nāk klāt izmaksas par datu koncentratoru moduļiem, kurus nepieciešams uzstādīt katras kāpņu telpas 2, 5, 8 stāvos. Katra koncentratora cena bez PVN ir Ls 125,-.
Gaidīšu jūsu jautājumus uz šo e-pastu, vai konsultacijas@a-projekti.de
Ar Cieņu
Rihards Kazainis
Projektu vadītājs
Maksas telefons tehniskām konsultācijām 90004555. (Ls 0,96/min)
http://www.lexgroup.ru/rus/zhkh35/
http://www.i-stroy.ru/docu/novosti_stroitelnogo_ryinka/pokvartirnyiy_uchet_i_regulirovanie_tepla_novoe_/815.html
http://www.newizv.ru/news/2009-11-20/117632/
trešdiena, 2009. gada 25. marts
Labs raksts par mājas siltināšanu.
http://www.diena.lv/lat/politics/majoklis/ka-piegriezts-un-pasuts-majas-kazocins
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) Būvniecības departamenta direktors Edvīns Pārups: "Ja netiek ievērota siltināšanas materiāla iestrādāšanas tehnoloģija, pārbaude palīdzēs pierādīt tikai to, ko jau jutīs ēkas lietotāji — siltināšana nav devusi efektu."
izplatīts defekts ir nepareiza siltumizolācijas plākšņu līmēšana, kad gaiss brīvi cirkulē aiz tām. Šīs kļūdas atklāšanai vajadzīga papildu tehniska izpēte. Viņš uzskata, ka zemā darbu kvalitāte daļēji skaidrojama ar "lētākā piedāvājuma" efektu, kad pasūtītājs mēģina taupīt uz siltumizolācijas materiālu rēķina, kas tāmē veido ne vairāk kā 10—20%. "Turklāt kvalitatīvs darbs arī krīzes laikā maksā vairāk nekā materiāli," teic speciālists, "ietaupot pāris latu uz vienu kvadrātmetru, tiek nolaupīts siltums, ko iedzīvotāji varētu taupīt nākamos 20—30 gadus." Būvvaldes gan šo elementu nekontrolē, tāpēc daudzas dzīvokļu mājas esot renovētas ar būvnormatīvu prasībām neatbilstīgiem materiāliem.
A.Gredzens renovēto privātmāju kvalitāti vērtē kā dramatisku. "Slikti uzlikti vai pat neuzlikti izolācijas materiāli, kļūdas piesegtas ar rigipsu," praksē redzēto apraksta eksperts.
BEMVA informācija liecina, ka bieži šiem darbiem nav projekta, kurš stingri norādītu materiālus un iestrādes tehnoloģiju. "Tas arī ir galvenais iemesls dažādām problēmām ar siltināšanu," secina E.Pārups.
*** Jāgatavo pieteikums siltināšanas atbalstam
Jau 14.aprīlī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMVA) sāksies projektu iesniegumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas finansējumam. BEMVA pārstāve Inese Bērziņa iesaka laikus gatavot vajadzīgos dokumentus, kuru sarakstu var uzzināt mājaslapā www.bema.gov.lv.
Kā Diena rakstīja iepriekš, no Eiropas fondiem un valsts budžeta ēku siltināšanai šogad būs pieejami 16,63 miljoni latu. Plānots segt līdz 50% kopējo mājas siltināšanas izmaksu, nepārsniedzot 100 000 latu jeb 35 latus par vienu ēkas kopplatības kvadrātmetru.
Finansējumu varēs saņemt privatizētu daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotās personas, ko apstiprinājusi īpašnieku kopsapulce. I.Bērziņa brīdina, ka pat viens joprojām valstij vai pašvaldībai piederošs dzīvoklis var liegt saņemt finansējumu, jo šajā programmā drīkst atbalstīt tikai privāto sektoru. Līdz 2013.gadam ar šīs programmas palīdzību paredzēts siltināt 160—200 māju, kas būvētas no 1944. līdz 1993.gadam.
*** Apmeklē semināru BEMVA rīko bezmaksas seminārus par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēto māju siltināšanu. Tie notiks:
25.martā — Jelgavas pieaugušo izglītības centrā Svētes ielā 33;
26.martā — Rēzeknes domes Biznesa centrā Atbrīvošanas alejā 93;
31.martā — Ventspils domes Kultūras centrā Kuldīgas ielā 18;
2.aprīlī — Gulbenes rajona padomē Ābeļu ielā 2;
7.aprīlī — Rīgā, viesnīcā Gūtenbergs Doma laukumā 1;
14.aprīlī — Jēkabpilī, Veterinārā dienesta konferenču zālē Brīvības ielā 88.
Vairāk informācijas www.bema.gov.lv
http://www.diena.lv/lat/politics/majoklis/ka-piegriezts-un-pasuts-majas-kazocins
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) Būvniecības departamenta direktors Edvīns Pārups: "Ja netiek ievērota siltināšanas materiāla iestrādāšanas tehnoloģija, pārbaude palīdzēs pierādīt tikai to, ko jau jutīs ēkas lietotāji — siltināšana nav devusi efektu."
izplatīts defekts ir nepareiza siltumizolācijas plākšņu līmēšana, kad gaiss brīvi cirkulē aiz tām. Šīs kļūdas atklāšanai vajadzīga papildu tehniska izpēte. Viņš uzskata, ka zemā darbu kvalitāte daļēji skaidrojama ar "lētākā piedāvājuma" efektu, kad pasūtītājs mēģina taupīt uz siltumizolācijas materiālu rēķina, kas tāmē veido ne vairāk kā 10—20%. "Turklāt kvalitatīvs darbs arī krīzes laikā maksā vairāk nekā materiāli," teic speciālists, "ietaupot pāris latu uz vienu kvadrātmetru, tiek nolaupīts siltums, ko iedzīvotāji varētu taupīt nākamos 20—30 gadus." Būvvaldes gan šo elementu nekontrolē, tāpēc daudzas dzīvokļu mājas esot renovētas ar būvnormatīvu prasībām neatbilstīgiem materiāliem.
A.Gredzens renovēto privātmāju kvalitāti vērtē kā dramatisku. "Slikti uzlikti vai pat neuzlikti izolācijas materiāli, kļūdas piesegtas ar rigipsu," praksē redzēto apraksta eksperts.
BEMVA informācija liecina, ka bieži šiem darbiem nav projekta, kurš stingri norādītu materiālus un iestrādes tehnoloģiju. "Tas arī ir galvenais iemesls dažādām problēmām ar siltināšanu," secina E.Pārups.
*** Jāgatavo pieteikums siltināšanas atbalstam
Jau 14.aprīlī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā (BEMVA) sāksies projektu iesniegumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas finansējumam. BEMVA pārstāve Inese Bērziņa iesaka laikus gatavot vajadzīgos dokumentus, kuru sarakstu var uzzināt mājaslapā www.bema.gov.lv.
Kā Diena rakstīja iepriekš, no Eiropas fondiem un valsts budžeta ēku siltināšanai šogad būs pieejami 16,63 miljoni latu. Plānots segt līdz 50% kopējo mājas siltināšanas izmaksu, nepārsniedzot 100 000 latu jeb 35 latus par vienu ēkas kopplatības kvadrātmetru.
Finansējumu varēs saņemt privatizētu daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotās personas, ko apstiprinājusi īpašnieku kopsapulce. I.Bērziņa brīdina, ka pat viens joprojām valstij vai pašvaldībai piederošs dzīvoklis var liegt saņemt finansējumu, jo šajā programmā drīkst atbalstīt tikai privāto sektoru. Līdz 2013.gadam ar šīs programmas palīdzību paredzēts siltināt 160—200 māju, kas būvētas no 1944. līdz 1993.gadam.
*** Apmeklē semināru BEMVA rīko bezmaksas seminārus par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēto māju siltināšanu. Tie notiks:
25.martā — Jelgavas pieaugušo izglītības centrā Svētes ielā 33;
26.martā — Rēzeknes domes Biznesa centrā Atbrīvošanas alejā 93;
31.martā — Ventspils domes Kultūras centrā Kuldīgas ielā 18;
2.aprīlī — Gulbenes rajona padomē Ābeļu ielā 2;
7.aprīlī — Rīgā, viesnīcā Gūtenbergs Doma laukumā 1;
14.aprīlī — Jēkabpilī, Veterinārā dienesta konferenču zālē Brīvības ielā 88.
Vairāk informācijas www.bema.gov.lv
Abonēt:
Komentāri (Atom)
